Cēsu pils 1577. gada traģēdija

Triju gadsimtu garumā karadarbības neskartā Cēsu pils 1577. gadā piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs atspoguļota kā asinis stindzinošs notikums, kas šokēja un līdz sirds dziļumiem satrieca tūkstošiem laikabiedru ne vien Livonijā, bet arī citviet Eiropā

§

Traģēdijas atskaņas un upuru piemiņa

1577. gada vasaras beigās Cēsu pili aplenca Krievijas cara Ivana Bargā vadītais karaspēks. Pilī atradās daži simti Cēsu un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju, pēc hronista Laurentija Millera sniegtajām ziņām – galvenokārt sievietes un bērni. Savukārt ar smagajiem lielgabaliem bruņotie krievu un tatāru karapulki bija mērāmi tūkstošos. Hronists Salomons Henings vēsta, ka pils aizstāvju vidū esot valdījusi nolemtība un bezcerība – kad pie loga stāvošo nogalinājis krievu raidītais šāviņš, kritušā vietu ieņēmis nākamais, cerot ātrāk doties nāvē.

↑
Att. 1. 1577. gadā Cēsu pils piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri.
Foto: Alens Opoļskis

↑
Att. 1. 1577. gadā Cēsu pils piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri.
Foto: Alens Opoļskis

↑
Att. 1. 1577. gadā Cēsu pils piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri.
Foto: Alens Opoļskis

§

Arheoloģiskās liecības

Vairāku traģēdijā bojāgājušo mirstīgās atliekas atsegtas 1974. gadā, veicot eksplozijā aizgruvušo rietumu korpusa pagrabtelpu arheoloģisko izpēti. Pie bojāgājušajiem atrastajām senlietām ir ārkārtīgi liela kultūrvēsturiskā un emocionālā vērtība, un tās nešaubīgi ierindojamas Latvijas nozīmīgāko arheoloģisko atradumu klāstā.

Cēsu Jaunās pils torņa pagrabtelpā iekārtotā ekspozīcija veltīta traģiskajiem notikumiem pilī Livonijas kara laikā. Ar unikālām senlietām un notikumu laikabiedru sniegtu aprakstu fragmentiem ekspozīcijā vēstīts par traģēdijā bojāgājušajiem cilvēkiem un eksplozijā sagruvušo pils rietumu korpusu. Telpā eksponēta 1577. gada aplenkuma laikā mirušas livonietes sejas skulpturāla rekonstrukcija, ko veidojis britu tiesu medicīnas mākslinieks Ričards Nīvs.

§

attēlu galerija

↑
Att. 1. 1577. gadā Cēsu pils piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri.
Foto: Alens Opoļskis

Cēsu Izstāžu nama atklāšana pirms 40 gadiem ar piecu plašu izstāžu zāļu iekārtošanu restaurētā un rekonstruētā 200 gadus senā ēkā bija pārsteidzoši drosmīgs un pilnīgi inovatīvs risinājums vizuālās mākslas izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā novados ārpus galvaspilsētas, par ko muzeja direktors Ivars Zukulis savā atklāšanas uzrunā norādīja: “Arhitektu projektētāju, restauratoru, mākslinieku un citu speciālistu ciešā sadarbība radījusi atzīstamas kvalitātes vidi, kura izvirza augstas prasības tās tālākai izmantošanai un domājams arī augstas prasības turpmāko ekspozīciju autoriem – māksliniekiem”. Lasīt vairāk par Interjera autoru Raimondu Pinni

Cēsu Izstāžu nama atklāšana pirms 40 gadiem ar piecu plašu izstāžu zāļu iekārtošanu restaurētā un rekonstruētā 200 gadus senā ēkā bija pārsteidzoši drosmīgs un pilnīgi inovatīvs risinājums vizuālās mākslas izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā novados ārpus galvaspilsētas, par ko muzeja direktors Ivars Zukulis savā atklāšanas uzrunā norādīja: “Arhitektu projektētāju, restauratoru, mākslinieku un citu speciālistu ciešā sadarbība radījusi atzīstamas kvalitātes vidi, kura izvirza augstas prasības tās tālākai izmantošanai un domājams arī augstas prasības turpmāko ekspozīciju autoriem – māksliniekiem”. Lasīt vairāk par Interjera autoru Raimondu Pinni

Cēsu Izstāžu nama atklāšana pirms 40 gadiem ar piecu plašu izstāžu zāļu iekārtošanu restaurētā un rekonstruētā 200 gadus senā ēkā bija pārsteidzoši drosmīgs un pilnīgi inovatīvs risinājums vizuālās mākslas izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā novados ārpus galvaspilsētas, par ko muzeja direktors Ivars Zukulis savā atklāšanas uzrunā norādīja: “Arhitektu projektētāju, restauratoru, mākslinieku un citu speciālistu ciešā sadarbība radījusi atzīstamas kvalitātes vidi, kura izvirza augstas prasības tās tālākai izmantošanai un domājams arī augstas prasības turpmāko ekspozīciju autoriem – māksliniekiem”. Lasīt vairāk par Interjera autoru Raimondu Pinni